Grupējums “Ļeņingrad” atkal ir sasniedzis muzikālā Olimpa virsotni – šoreiz uz šikiem nagliņpapēžiem un pienācīgās biksēs. Klipa “Eksponāts” ārprātīgā “vīruspanākuma” nests (vairāk nekā 20 miljoni skatījumu 2 nedēļu laikā!), pavasara koncerts Rīgā solās gozēties milzu popularitātē. Pats Sergejs Šnurovs, mēģinājumā jokus plēsdams, grupai ir paziņojis, ka tuvāko divu gadu laikā varēs neko citu nedarīt – tikai spēlēt “Nagliņpapēžus” (Лабутены). Protams, tā ir ironija – triumfāli iznākdama ar nagu laku ietonētajos nagliņpapēžos, “Ļeņingrada” atkal ir pierādījusi, ka tai nav nekādas vajadzības gozēties vecas slavas staros un ekspluatēt jau lietotus hitus. Koncertā Rīgā būs pavisam cita “Ļeņingrada”, allaž jauneklīga, huligāniska, mūsdienīga, eksperimentējoša un, kā vienmēr, ai…ai, cik azartiska!   

Pats Sergejs Šnurovs apgalvo, ka nav varējis paredzēt tik milzīgu, Krievijas sabiedrību sapurinājušu “labutēnisma” sprādzienu. Nekā principiāli jauna, revolucionāra nedz pašā dziesmā, nedz Sanktpēterburgas režisores Annas Parmasas veidotajā klipā viņš nesaskata.

– Jebkura tēma ir bajāns. Jebkura. Šajā dzīvē kopš Jēzus Kristus atnākšanas nekas nav mainījies. Visas tēmas, kas mūs aizkustina, nebaidīšos lietot šo vārdu, ir mūžīgas. Un, lūk, ja mēs ar netīra pirksta noaugušo nagu mēģinām bakstīt un trāpām šajā mūžībā – tā arī ir visīstākā bauda, – saka Sergejs. 

Par vienu no dziesmas un klipa panākumu atslēgām dziedātājs un lietišķais filozofs Šnurovs uzskata to, ka “Eksponāts” ir kļuvis par apliecinājumu “sieviešu pasaules” vadošajai lomai – sieviešu pasaule, būdama pamatos sarežģīta un patiesi interesanta, pakāpeniski izstumj un aizstāj vīriešu pasauli.

– Vēl pavisam nesen vīriešu zemūdens pasaule bija liela un daudzveidīga. To apdzīvoja nodzērušies inteliģenti, dzīvi mīloši metafiziskie liekēži, tehniskie romantiķi, filozofējoši cilvēka dvēseles atslēdznieki, šarmanti gaisagrābšļi, godīgi avantūristi un kaudzēm citu reti sastopamu, neparastu subjektu. Ar viņiem kopā bija ļoti jautri. Taču pēc tam viņi izmira. Šī pasaule, par lielum lielu nožēlošanu, ir zaudējusi pievilcību. Turpretim sieviešu pasaule šajā laikā ir kļuvusi komplicētāka un daudzveidīgāka – tik ļoti, ka visi kultūrai nozīmīgi procesi ir pārplūduši uz to… – tādu Šnurovs redz sabiedrības feminizāciju.

Jāatzīst, ka tūkstošgalvainajās “nagliņpapēžu” fanu rindās teju vai lielākā daļa ir vīrieši. “Sergej, maita, es esmu īsts vīrs, es nevaru staigāt un dungot “na-labutenah-nah”, bet tu man liec to darīt!” – tādus komentārus puspajokam atstāj sociālajās vietnēs “stiprā dzimuma” pārstāvji. Bet meitenes masveidā tīmeklī izliek atbilstoši “Ekspozīcijas” varones metodei ar sarkanu nagu laku iekrāsotu kurpju, zābaciņu un pat velteņu, ugzābaku un mājas čībiņu attēlus. Jāsaka, ka arī teātra “Ļicedei” aktrisei Jūlijai Topoļņickai, kura iejutās minētās varones lomā, tik vispārēji panākumi bija pārsteigums. Klipa iznākšanas dienā, 13. janvārī biklā, smaidīgā Pēterburgas meitene burtiski pamodās kā zvaigzne. Galvenajai lomai tikai provētas vairāk nekā divsimt pretendentes, tomēr klipa veidotāji izvēlējās tieši Jūliju – pateicoties tam, ka kadrā viņa darbojas organiski un prot pasmieties par sevi.

“Visgardāk smejas tas, kas smejas pats par sevi…” – šī maksima vispār varētu būt grupējuma “Ļeņingrada” devīze. Pašironija un jebkāda “zvaigžņota” snobisma noliegums ir tās lietas, kas Sergeju Šnurovu tuvina ikvienam. Vēl viena šīs pašironijas izpausme ir gaidāmo koncertu afiša, kuru “Ļeņingrad” varēja atļauties pasūtīt vismodīgākajam dizainerim vai visdārgākajai reklāmas aģentūrai. Tomēr Šnurovs izvēlējās citu ceļu – viņš “Instagram” tīmeklī izsludināja konkursu, vislabākās, “visļeņingradiskākās” afišas autoram apsolot 150 tūkstošus rubļu. Uzvarēja kādas anonīmas lietotājas bildīte, kurā Šnurovam līdzīgs pikseļu subjekts ar velnišķīgu uguntiņu acīs rāda publikai savu it kā einšteinisko, it kā rollingstonisko mēli.